Vai darbinieku ēdināšanai nodokļus turpmāk nepiemērosim?

Šobrīd likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka darba devējam, veicot izdevumu apmaksu par ēdināšanu, ja tie ir personificējami uz individuālu darbinieku, izmaksas pielīdzināmas darba algai, kā rezultātā rodas pienākums papildus aprēķināt darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIeN). Tā rezultātā darba devējam rodas liels nodokļu slogs.  Lai  algas nodokļi nebūtu jāmaksā, vairumā gadījumu šādi izdevumi netika personificēti un tādējādi algas nodokļi netika maksāti.

Apzinoties šo situāciju, likumdevēji ir sapratuši ka minētajā gadījumā algas nodokļi tā vai tā līdz valsts budžetam nenonāk, un tāpēc ir sagatavojuši likumprojektu grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

IIeN likumprojekta anotācija paredz, ka no jaunā gada ar IIeN  neapliks darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, nepārsniedzot 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī). Jāatzīmē, ka šāds atbrīvojums  būs papildus labums, ko neapliks ne ar IIeN, nedz arī ar VSAOI. Taču to varēs piemērot, ja darba devējs būs izpildījis šādus nosacījumus:

1. darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;
   
2. darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;
   
3. darba devējam pirmstaksācijas gada 15.decembrī nav nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
4. darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu par darbiniekiem;
5. darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.
6. darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

• viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;
  
• personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu;
  
• tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve, neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana.