Jaunumi PVN piemērošanā namu pārvaldīšanas pakalpojumiem

Saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) no šā gada 1.jūlija daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas maksai tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 21% apmērā. Šī, visticamāk, ir slikta ziņa teju ikvienam iedzīvotājam, jo sekas jutīsim katrs savā maciņā.

PVN likuma 52.panta 1.daļas 25.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka ar PVN neapliek dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem. Tomēr veidojas neatbilstība starp PVN likumu un Eiropas Savienības Padomes 28.11.2006. direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Direktīva), kura neparedz nosacījumu, ka šādus pakalpojumus neapliek ar PVN.

Par šo neatbilstību 2014.gada pavasarī Latvija EU PILOT (sistēma, kuras mērķis ir uzlabot atbalstu pilsoņiem un uzņēmumiem Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu piemērošanas jomā) procedūras lietas ietvaros saņēma pirmo informācijas pieprasījumu no Eiropas Komisijas (EK).

Notikumu hronoloģija

1999.

Aplūkojot situāciju vēsturiski, PVN likuma 52.panta 1.daļas 25.punkta b) apakšpunkta nosacījums ir spēkā no 1999.gada, paredzot, ka iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus valsts vai pašvaldības institūcija sniedz privatizēto dzīvojamo telpu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atbrīvo no PVN.

2002.

Savukārt kopš 2002.gada spēkā ir norma, kas paredz, ka ar PVN neapliek iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) apsaimniekošanas līgumu.

Tā kā šīs PVN likuma normas bija spēkā jau pirms Latvijas iestāšanās ES, iespējams, ja Latvija, iestājoties ES, būtu uzstājusi, ka minētajiem pakalpojumiem ir nepieciešams piemērot atkāpi no ES noteiktā vispārējā PVN regulējuma, arī turpmāk dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumi netiktu aplikti ar PVN. Šobrīd lūgt EK atļauju piemērot šādu atkāpi vairs nav iespējams.

2016.

Līdz ar to no 01.07.2016. PVN likuma 52.panta 1.daļas 25.punkta b) apakšpunkts, kas paredz, ka ar PVN neapliek dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem, zaudēs spēku.

Par kuriem pakalpojumiem jāmaksā PVN?

Jāņem vērā, ka spēku zaudēs arī uz PVN likuma pamata izdotajos Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (MK noteikumi Nr.17) ietvertās PVN likuma 52.panta 1.daļas 25.punkta b) apakšpunktu regulējošās normas.

Piemēram, spēku zaudēs MK noteikumu Nr.17 56.punkts, kas šobrīd paredz, ka likuma 52.panta 1.daļas 25.punkta b) apakšpunktu piemēro arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu, mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšanu un tehnisko apkalpošanu, elektroapgādes sistēmas tehnisko apkopi, atkritumu vada apkopi, ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšanu, kā arī mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas uzturēšanu un tehnisko apkopi.

Būtiski atcerēties, ka maksājumi, piemēram, par ūdens, elektrības, gāzes piegādi, atkritumu apsaimniekošanu un tamlīdzīgiem pakalpojumi (komunālie pakalpojumi) neietilpst dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumos, un PVN regulējums attiecībā uz tiem paliek nemainīgs.

Tāpat jāatceras, ka atbilstoši Direktīvas 135.panta l.apakšpunktam ES dalībvalstis atbrīvo no PVN par nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu. To paredz arī PVN likuma 52.panta 1.daļas 25.punkta a) apakšpunkts, nosakot, ka ar PVN neapliek iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus par dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Tā kā nav plānots veikt grozījumus PVN likuma52.panta 1.daļas 25.punkta a) apakšpunktā, īres maksa arī turpmāk tiks atbrīvota no aplikšanas ar PVN.

Ko paredz jaunā norma?

Tātad atbilstoši izmaiņām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzējam, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs, sākot ar 01.07.2016., būs pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot PVN standartlikmi 21% apmērā.

Vispārējos gadījumos tas ietekmēs lielāko daļu no mums, jo īpaši dzīvojamo māju (tajā skaitā arī dzīvokļu)  īpašniekus, nomniekus un pārvaldniekus, tāpat arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un to biedrus. Tā kā palielināsies māju pārvaldīšanas pakalpojumu izmaksas, paredzams, ka pieaugs arī pašvaldību izdevumi dzīvokļa pabalsta izmaksām pašvaldības trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus jānorāda – tā kā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam pēc 1.jūlija netiks piemērots atbrīvojums no PVN, pēc grozījumu stāšanās spēkā reģistrētiem PVN maksātājiem būs tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Tas, manuprāt, radīs pozitīvu efektu, vismaz atvieglojot grāmatvedības uzskaiti pakalpojuma sniedzējiem, proti, vairs nebūs jāizdala ar PVN apliekami un neapliekami darījumi. Līdz ar to arī PVN rēķinu izrakstīšana, pēc manām domām, būs vienkāršāka. Arī maksas pieaugumam par dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem vajadzētu būt mazākam nekā 21% ar nosacījumu, ka tiks ņemts vērā gan aprēķinātais PVN, gan arī radušās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir reģistrēti PVN maksātāji un darbojas kā starpnieki starp faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, t.i., iedzīvotājiem vai juridiskām personām tāpat kā līdz šim varēs izrakstīt PVN rēķinus par sniegtajiem starpniecības (kasiera) pakalpojumiem.

Vai PVN jāpiemēro pagātnes darījumiem?

Tā kā norma ir jauna un praksē situācijas ir dažādas, paredzams, ka daudzi jautājumi būs diskutabli arī turpmāk. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka papildus PVN nebūs jāaprēķina par jau uzņemtajām saistībām, piemēram, kredītu maksājumiem par veiktajiem remonta darbiem, jo par sniegto pakalpojumu vai preču piegādi PVN jau ir piemērots pakalpojumu saņemšanas vai preču piegādes brīdī. Tāpat arī maksājumiem uzkrājumu fondā par nākotnē veicamajām darbībām PVN nebūs jāpiemēro, ja vien nebūs saskatāmas avansa maksājuma pazīmes. Savukārt, ja dzīvojamās mājas īpašnieki veiks maksājumus par konkrētiem nākotnē izpildāmiem darbiem, par kuru izpildi ar faktisko preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju jau būs noslēgta vienošanās, tad PVN likuma izpratnē šāds maksājums būs uzskatāms par avansa maksājumu. Šajā gadījumā PVN būs piemērojams.

Reģistrācija PVN maksātāju reģistrā

Atbilstoši PVN likuma 59.panta 1.daļai iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 EUR. Tātad, ja māju pārvaldnieka darījumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nepārsniegs 50 000 EUR, tam nebūs pienākuma reģistrēties VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Tā kāPVN likuma normas nav attiecināmas uz VID, PVN maksātāju reģistrā nereģistrētiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem, manuprāt, nevajadzētu rasties finansiālai ietekmei uz šādu pakalpojumu sniedzēju pārvaldīšanas pakalpojumu maksas noteikšanu.

Papildus PVN likuma normai, kas paredz tiesības piemērot tā saucamo PVN "kases principu", ja iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 EUR, no 01.07.2016. PVN likuma 137.pantupapildinās ar 2.¹daļu, kas noteiks, ka "kases principa" nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam PVN maksātājam, kuram iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 EUR, bet nav pārsniegusi 2 000 000 EUR un kurš sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus. Jādomā, ka šī norma atvieglos dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēju PVN nomaksu valsts budžetā, īpaši ņemot vērā kavēto maksājumu augsto īpatsvaru.

Jāatzīmē: ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējs, kas jau ir VID reģistrēts PVN maksātājs, pēc PVN likuma grozījumu stāšanās spēkā vēlas izmantot PVN "kases principu", tam līdz šī gada 30.06.2016. par to ir jāinformē VID. Savukārt, ja PVN "kases principu" vēlas izmantot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējs, kas līdz šim nav bijis reģistrēts PVN maksātājs, viņš par PVN "kases principa" piemērošanu informē VID, iesniedzot iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.