Par būvniecības pakalpojumu sniegšanu citā ES dalībvalstī

 Jautājums: Latvijā reģistrēts būvniecības uzņēmums, kas turklāt ir reģistrējies Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, ir noslēdzis līgumu ar Vācijas rezidentu, fizisku personu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu Vācijā. Plānotais būvniecības pakalpojumu veikšanas laiks ir 6 mēneši.

Lai pareizi piemērotu Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, uzņēmumam ir nepieciešamas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1.  Vai ir pietiekami, ka uzņēmums ir reģistrējies Latvijas VID PVN maksātāju reģistrā, vai uzņēmumam būtu jāreģistrējas arī citas ES dalībvalsts, šajā gadījumā - Vācijas nodokļu administrācijā kā PVN maksātājam? Vai sniegtie būvniecības pakalpojumi citā ES dalībvalstī ir jāatspoguļo Latvijas PVN deklarācijā?
2.  Kā uzņēmuma grāmatvedības reģistros iegrāmatot ieņēmumus no būvniecības pakalpojumiem, kā arī izdevumus par Vācijā iegādātajiem un turpat arī izlietotajiem būvmateriāliem un pakalpojumiem?
3.  Vai, veicot būvniecības darbus Vācijā, ir jāņem vērā citi faktori?

Kur reģistrēties par PVN maksātāju?

Atbilstoši PVN likuma 25.pantam ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Ievērojot minēto, ja būvniecības pakalpojumu sniegšanas vieta ir Vācija, tad sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas PVN nav jāpiemēro.

Vispārējos gadījumos uzņēmumam būtu jāreģistrējas kā PVN maksātājam tās ES dalībvalsts nodokļu administrācijā, kurā tiek sniegti būvniecības pakalpojumi. Līdz ar to veiktie realizācijas darījumi saistībā ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu ir jādeklarē, iesniedzot PVN deklarāciju atbilstoši tās ES dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un izmantojot tās ES dalībvalsts nodokļu administrācijas piešķirto PVN maksātāja reģistrācijas numuru, kurā tiek sniegti būvniecības pakalpojumi. Tikai gadījumā, ja kādas ES dalībvalsts PVN normatīvie akti neuzliek par pienākumu reģistrēties tās PVN maksātāju reģistrā, PVN deklarācija tur nebūtu iesniedzama.

Ievērojot minēto, ja Vācijas normatīvie akti uzliek par pienākumu uzņēmumam reģistrēties Vācijas nodokļu administrācijas PVN maksātāju reģistrā, tad uzņēmumam veiktie realizācijas darījumi saistībā ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu ir jādeklarē Vācijā, tur iesniedzot PVN deklarāciju.

Iepriekš minētā PVN likuma norma izriet no 28.11.2006. Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 45.panta, kas, tāpat kā PVN likums, nosaka, ka pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp nekustamā īpašuma aģentu un ekspertu pakalpojumiem, kā arī būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas pakalpojumiem, piemēram, arhitektu un būvdarbu uzraudzības uzņēmumu pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas īpašums. Līdz ar to šī norma līdzvērtīgi ir piemērojama visās ES dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Piemēram, ja Vācijā reģistrēts uzņēmums, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, Latvijā veic būvniecības darbus, tad Vācijas uzņēmumam ir jāreģistrējas Latvijas VID PVN maksātāju reģistrā.

Ja reģistrācija nav veikta

Praksē ir situācijas, kad citu ES dalībvalstu uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ (galvenokārt jau tomēr PVN normu nezināšanas dēļ) sniedz būvniecības pakalpojumus Latvijā, nereģistrējoties Latvijas VID PVN maksātāju reģistrā. Sekas (sods) par šādu nereģistrēšanos ir tādas, ka, iesniedzot pieprasījumu par PVN pārmaksas atmaksu (priekšnodokļa atmaksu) saistībā ar Latvijā iegādātajiem celtnniecības materiāliem un pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumu nodrošināšanai, VID atsaka priekšnodokli atmaksāt. VID atteikumu pamato ar to, ka tā kā nekustamais īpašums atrodas Latvijā, tad citas ES dalībvalsts uzņēmumam bija jābūt reģistrētam Latvijas PVN maksātāju reģistrā un līdz ar to jāpiemēro Latvijas PVN regulējošie normatīvie akti. Jāatzīmē, ka reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā nav iespējams ar atpakaļejošu datumu. Tādējādi, ja citas ES dalībvalsts uzņēmums Latvijā sniedz būvniecības pakalpojumus nereģistrējoties Latvijas VID PVN maksātāju reģistrā, tas var zaudēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par Latvijā iegādātajām precēm un pakalpojumiem būvniecības pakalpojumu nodrošināšanai.

Kā iegrāmatot darījumus

Likuma "Par grāmatvedību" 1.pantā ir noteikts, ka tas attiecas uz komersantiem, [..], citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tātad uzņēmumam grāmatvedības kārtošanā un attaisnojumu dokumentu noformēšanā ir jāievēro likuma "Par grāmatvedību" un saskaņā ar šo likumu izdoto normatīvo aktu prasības.

Atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 2.panta 1., 2. un 3.daļai uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai katrs notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

7.panta 1.daļā ir noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

Atbilstoši iepriekš minētajam uzņēmuma grāmatvedības uzskaitei nepieciešamos attaisnojuma dokumentus un to sagatavošanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs, ievērojot grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Vēlos atzīmēt, ka, manuprāt, gadījumos, kad būvniecības pakalpojumi tiek sniegti vairākās valstīs, būtu lietderīgi uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus norobežot ne tikai pa pārskata periodiem, bet arī pa konkrētiem objektiem (piemēram, Latvija, Vācija), izdalot tiem atsevišķus grāmatvedības uzskaites subkontus.

Nereti citu ES dalībvalstu izsniegtajos darījumus apliecinošajos dokumentos nav ietverti visi nepieciešamie rekvizīti, lai tos varētu atzīt par attaisnojuma dokumentiem likuma "Par grāmatvedību" un citu ar to saistīto normatīvo aktu izpratnē. Līdz ar to gadījumos, kad par Vācijā iegādātajiem un turpat arī izlietotajiem būvmateriāliem un pakalpojumiem noformētajos attaisnojuma dokumentos nav ietverti visi likumā "Par grāmatvedību" noteiktie rekvizīti, lai uzņēmums varētu veikt atbilstošus ierakstus grāmatvedības uzskaites reģistros, tam būtu jānoformē iekšējie grāmatvedības uzskaites attaisnojuma dokumenti.

Kas vēl jāņem vērā?

Saistībā ar uzņēmuma saimniecisko darbību Vācijā būtu jāņem vērā arī Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (nodokļu konvencija). Proti, ir jāvērtē, vai veikto celtniecības darbu rezultātā uzņēmumam Vācijā neveidojas pastāvīgā pārstāvniecība.

Jāatzīmē, ka atbilstoši nodokļu konvencijas 5.panta 3.daļai būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar to saistītā pārraudzības darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja tā notiek ilgāk nekā 9 mēnešus. Ir jāņem vērā arī tas, ka pirms faktisko darbu uzsākšanas Vācijā, arī Latvijā veiktie Vācijas celtniecības objekta plānošanas un kooridnēšanas darbi būtu jāiekļauj kopējā termiņā (to gan, manuprāt, būtu grūti pierādīt), rēķinot 9 mēnešu laika periodu. Ja iepriekš minētais laika periods tiek pārsniegts, tad Latvijas uzņēmumam Vācijā veidojas pastāvīgā pārstāvniecība, un tam Vācijā ir jāmaksā arī ienākuma nodoklis par tiem ienākumiem, kas gūti saistībā ar Vācijā esošo celtniecības objektu.