No 1.jūlija graudaugiem piemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību

No šī gada 1.jūlija Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) kļūst par vienu pantu bagātāks – tajā tiek ieviests jauns 143.²pants "Īpašs nodokļa piemērošanas režīms graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm".

Jaunajā PVN likuma 143.²pantā paredzēts, ka graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu) un šo preču maisījumu (to neizmainītā stāvoklī parasti neizmanto galapatēriņam) piegādei piemēro tā saucamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību. Šī kārtība attiecas uz:

• kviešiem;
• rudziem;
• miežiem;
• auzām;
• kukurūzu;
• griķiem;
• tritikāli;
• sojas pupām, arī šķeltām;
• linsēklām, arī šķeltām;
• rapšu vai ripšu sēklām, arī šķeltām.

Izmaiņās paredzēts, ka no 01.07.2016. par graudaugu piegādi PVN valsts budžetā maksā graudaugu saņēmējs, ja abi darījuma partneri ir reģistrēti PVN maksātāji un samaksa par graudaugu iegādi tiek veikta, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

Mērķis – novērst PVN krāpniecības riskus – sasniegts?

Kā norādījuši likumprojekta autori Finanšu ministrijā (FM), PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tiek ieviesta, jo graudaugu nozarē vērojama tendence pieaugt PVN krāpniecības riskiem. Turklāt, ņemot vērā, ka drīz sāksies jaunās graudu ražas novākšana, šos grozījumus bija nepieciešams pieņemt steidzamības kārtībā.

Diemžēl kārtējo reizi ir jāvērtē, vai, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā, tiek sasniegts mērķis – efektīvāka nodokļa iekasēšana – vai tomēr tiek "lāpīti caurumi" esošajos normatīvajos aktos. Pētījumos vairākkārt secināts, ka apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešana kādā konkrētā nozarē, neieviešot citus administratīvus pasākumus un neuzlabojot citus ietekmējošos faktorus, vēlamo rezultātu cīņā pret PVN krāpniecību sniedz tikai daļēji, arī PVN ieņēmumi ilgtermiņā nepalielinās.

Līdz ar to, ja PVN likuma grozījumu mērķis bija novērst PVN krāpniecības riskus (kā norādīts likumprojekta anotācijā), manuprāt, primāri bija nepieciešams nozari sakārtot, pastiprinot administratīvo kontroli, ieviešot komersantu, kas veic komercdarbību graudaugu nozarē, reģistru, u.c. Tikai pēc rūpīgas analīzes, secinot, ka administratīvie līdzekļi nav bijuši pietiekami efektīvi, būtu jāievieš PVN apgrieztā maksāšanas kārtība.

Problēma – spekulatīvie darījumi

Arī atsevišķi graudaugu nozarē strādājoši komersantu pārstāvji uzskata, ka PVN krāpniecības ierobežošana ir tikai viens no neatrisinātiem jautājumiem, kas būtu jārisina nodokļu administrācijai. Sāpīgs ir arī jautājums – kā novērst spekulatīvos darījumus graudaugu nozarē.

Piemēram, atbilstoši šobrīd pastāvošajai praksei spekulatīvo darījumu shēma ir šāda:

• lauksaimnieks dodas uz graudaugu pārstrādes uzņēmuma kalti, lai nodotu ražu;
• pirms kaltes to sagaida starpniecības uzņēmums, kas, uzreiz norēķinoties skaidrā naudā, no lauksaimnieka šo kravu nopērk (jautājums par skaidras naudas izcelsmi ir atklāts);
• pavasarī, kad pārstrādes uzņēmuma apcirkņi ir tukši, starpniecības uzņēmums ar uzcenojumu tam pārdod rudenī no lauksaimnieka nopirkto ražu.

Var piekrist, ka tas ir bizness, tomēr šādi darījumi lielākoties skar pircēju, jo, cena, par kādu graudaugus iepērk pārstrādes uzņēmums, ietekmē arī cenu, par kādu mēs vēlāk pērkam maizīti. Diemžēl šo apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas problēmu atrisināt nav iespējams. Taču, tā kā apgrieztās PVN maksāšanas kārtība tiek ieviesta tikai uz noteiktu laiku, arī iepriekš minētais jautājums kādam vēl būs jāsakārto.

Pozitīvi vērtējams, ka apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešana vismaz daļēji atvieglos naudas plūsmu, īpaši uzņēmumiem ar lielu eksporta īpatsvaru, jo, veicot iekšzemes darījumus (iegādājoties graudaugus no lauksaimniekiem, lai vēlāk tos eksportētu), tiem netiks piemērots PVN.

Taču neatbildēts ir jautājums par fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, jo, lai gan darījumiem ar graudaugiem tiek piemērota apgrieztā PVN maksāšanas kārtība (veicot eksporta darījumus, PVN 0% likme), tiesības atskaitīt priekšnodokli par citām precēm un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai un kuriem tiek piemērota standarta PVN likme, paliek nemainīgas.

PVN piemērošana līdz 30.jūnijam

Tā kā grozījumi PVN likumā stājas spēkā 01.07.2016., graudaugu piegādēm, tajā skaitā saņemtajiem avansa maksājumiem par plānotām graudaugu piegādēm, kas veiktas līdz 30.06.2016., ir jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība.

Savukārt, izrakstot PVN rēķinu pēc 1.jūlija, piegādāto graudaugu vērtība ir jānorāda bez PVN, rēķinā iekļaujot atsauci "PVN apgrieztā maksāšana (atbilstoši 143.²pantam)".

Darījumu atspoguļošana PVN deklarācijā

Darījumi, uz kuriem no 01.07.2016. attiecas īpašais PVN piemērošanas režīms, grāmatvedības uzskaites norēķinu kontos (jāņem vērā, ka kontējumi katrā uzņēmumā var atšķirties atkarībā no uzņēmumā apstiprinātā grāmatvedības uzskaites kontu plāna), PVN deklarācijā par taksācijas periodu un tās pielikumos jāuzrāda turpmāk norādītajā kārtībā.

Piemērs. Graudaugu piegādātājs

1. Graudaugu piegādātājs graudaugu saņēmējam izraksta PVN rēķinu, kurā norāda piegādāto graudaugu vērtību – 1000 EUR, bet nenorāda PVN likmi un aprēķināto PVN summu.
2. No rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā.

• 1000 x 21% = 210 EUR.

3. Veic atbilstošus kontējumus rēķinā un grāmatvedības uzskaites reģistros.

Izrakstot rēķinu:

• D 2310 Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem – 1000 EUR,
• K 6110 Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības – 1000 EUR.

• D 57211 Norēķini par PVN (apgrieztā PVN uzskaite) – 210 EUR,
• K 2391 Norēķini par PVN (apgrieztā PVN uzskaite) – 210 EUR,
• D 2391 – 210 EUR,
• K 57211 – 210 EUR.

Ir svarīgi pārliecināties, lai, veicot apgrieztā PVN kontējumus, PVN summa tiktu iegrāmatota grāmatvedības uzskaites kontu abās pusēs (debetā un kredītā) un par šiem darījumiem apgrieztā PVN uzskaites kontos (57211 un 2391) netiktu atstāti nekādi atlikumi.

Saņemot samaksu:

• D 2620 Norēķinu konts bankā – 1000 EUR,
• K 2310 – 1000 EUR.

4. Veikto darījumu (šajā gadījumā – par 1000 EUR) norāda PVN deklarācijas 40. ("Kopējā darījumu vērtība") un 41.¹rindā ("Iekšzemē veiktie darījumi, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs").

Piemērs. Graudaugu saņēmējs

1. Samaksā graudaugu piegādātājam PVN rēķinā norādīto vērtību – 1000 EUR.
2. No rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā.

• 1000 x 21% = 210 EUR.

3. Kontējumi grāmatvedības uzskaites reģistros.

Saņemot rēķinu:

• D 7110 Izejvielu un preču iegādes izdevumi – 1000 EUR vai
• D 2110 Krājumi: izejvielas un materiāli – 1000 EUR,
• K 5310 Norēķini ar piegādātājiem – 1000 EUR.

• D 57211 – 210 EUR,
• K 2391 – 210 EUR,
• D 2391 – 210 EUR,
• K 57211 – 210 EUR.

Maksājot rēķinu:

• D 5310 – 1000 EUR,
• K 2620 – 1000 EUR.

4. PVN deklarācijas 52.rindā ("Aprēķinātais PVN ar PVN standartlikmi apliekamiem darījumiem") uzrāda aprēķināto nodokli – 210 EUR.
5. Atskaitāmo priekšnodokli 210 EUR apmērā norāda PVN deklarācijas 62.rindā ("PVN summa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem iekšzemē") un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" I daļā "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem" (PVN 1 pārskata I daļa);
6. Aizpildot PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili ("Darījuma veids"), norāda darījuma veida kodu "R5".