Algas nodokļu aprēķini "pa jaunai modei"

Jaunais gads atnāks ar vairākām būtiskām izmaiņām nodokļu piemērošanā darba samaksai. Šoreiz gan izmaiņas nav nākušas viegli, ir veikti neskaitāmi grozījumi, labojumi, saskaņojumi, un to rezultātā daudziem nodokļu maksātājiem "galvas ir pamatīgi sajauktas". Saliksim visu “pa plauktiņiem”!

Atbilstoši grozījumiem algas nodokli regulējošajos normatīvajos aktos 2016.gadā tiks paaugstināts minimālās mēneša darba algas apmērs, sasniedzot 370 EUR, mainīta minimālā stundas tarifa likme, kuras aprēķināšanai turpmāk būs izmantojama noteikta formula. Ir plānots, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošām personām tiks palielināts līdz 175 EUR mēnesī (2100 EUR gadā). Radikālas izmaiņas veiktas patentmaksas maksātājiem - saimnieciskās darbības ieņēmumu gūšanas slieksnis samazināts līdz 15 000 EUR taksācijas gadā.

Minimālā darba alga un minimālā stundas tarifa likme

Pašreiz minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros, tas ir, 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, ir 360 EUR, savukārt minimālā stundas tarifa likme vispārējos gadījumos ir 2,166 EUR. Minimālā stundas tarifa likme tiek aprēķināta katram kalendārajam gadam, un tā ir nemainīgs lielums.

Tas nav korekti, aprēķinot mēneša darba algu par tiem mēnešiem, kuros darba stundu skaits mēnesī ir mazāks vai lielāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Piemēram, 2015.gadā vidējais darba stundu skaits mēnesī ir 166,17. Tomēr, skatoties mēnešu griezumā, šī summa mainās, jo, piemēram, februārī darba stundu skaits ir 160. Līdz ar to izmaksājamā darba alga atbilstoši nostrādātajam stundu skaitam būtu 346,56 EUR (2,166 EUR x 160=346,56 EUR). Tā kā likumā noteiktā minimālā darba alga ir 360 EUR, tad, lai darbinieka alga sasniegtu minimālās darba algas apmēru, darba devējam ir jāpiemaksā darbiniekam 13,44 EUR. Ja šāda summa ir jāpiemaksā par vairākiem darbiniekiem, darba devējam tas veido būtiskas valsts budžetā maksājamās nodokļu summas IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veidā.

Tāpat esošā sistēma nav taisnīga pret tiem darbiniekiem, kam ir minimālā darba alga, salīdzinājumā ar darbinieku, kuram ir noteikta minimālās stundas tarifa likme. Piemēram, 2015.gada martā bija 176 darba stundas, līdz ar to darba devējs, balstoties uz minimālo stundas tarifa likmi un nostrādāto stundu skaitu, darbiniekam izmaksāja 381,22 EUR, turpretī darbiniekam, kas atalgojumu saņem minimālās mēneša darba algas apmērā, par tādu pašu darba laiku tika izmaksāti 360 EUR.

Lai novērstu minētās neatbilstības un esošo sistēmu padarītu taisnīgāku, sākot ar 01.01.2016. vispārējos gadījumos minimālo stundas tarifa likmi aprēķinās, izmantojot šādu formulu:

• TL_min = MDA / h, kur

• TL_min – minimālā stundas tarifa likme EUR;
• MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga jeb 370 EUR;
• h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī*, tajā skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

* 5 dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai 5 dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai 6 dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai 6 dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā.

Darbiniekiem, kam noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā nostrādājuši vairāk nekā normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku, pārskata perioda beigās aprēķinot virsstundu piemaksu, izmanto pārskata perioda vidējo minimālo stundas tarifa likmi, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

• TL_minv = MDA x n / h_p, kur

• TL_minv – pārskata perioda vidējā minimālā stundas tarifa likme virsstundu piemaksas aprēķināšanai EUR;
• MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga jeb 370 EUR;
• n – kalendāra mēnešu skaits pārskata periodā;
• h_p – normālā darba laika stundu skaits pārskata periodā, tajā skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Lai atvieglotu grāmatvežu darbu, Labklājības ministrijas amatpersonas ir veikušas stundas tarifa likmju aprēķinu nākamajam gadam un jau savlaicīgi tās publicējušas Labklājības ministrijas interneta vietnē.

Vēlos atgādināt, ka atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantam sods par minimālās mēneša algas nenodrošināšanu, ja darbinieks ir nodarbināts normālo darba laiku, vai minimālās stundu tarifa likmes nenodrošināšanu ir bargs. Tas paredz, ka darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai – uzliek naudas sodu no 430 EUR līdz 570 EUR, bet juridiskajai personai — no 850 EUR līdz 7 100 EUR. Taču gadījumā, ja pārkāpums pēc administratīvā soda uzlikšanas izdarīts atkārtoti gada laikā, tad darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai – uzliek naudas sodu no 570 EUR līdz 700 EUR, savukārt juridiskajai personai no 7 100 EUR līdz 14 000 EUR.

Diferencētais neapliekamais minimums

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) paredz, ka ar 2016.gadu tiks ieviests tā saucamais diferencētais neapliekamais minimums. Tas nozīmē, ka turpmāk tiks piemērots nevis vienāds neapliekamais minimums - 75 EUR mēnesī (900 EUR gadā) –, bet tiks piemērots gada diferencētais neapliekamais minimums, kura apmērs atšķirsies atkarībā no gūto ar IIN apliekamo ienākumu apmēra. Turpmāk gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķinās, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumos par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēra IIN aprēķināšanai ietverto formulu (noteikumi publikācijas sagatavošanas brīdī vēl ir izstrādes procesā).

Neskatoties uz šo jaunievedumu, veicot darba algas aprēķinu 2016.gadā, būs piemērojams valstī noteiktais mēneša neapliekamais minimums, t.i., 75 EUR, bet nodokļa pārmaksa, kas izveidosies kā starpība starp mēneša neapliekamo minimumu un piemērojamo diferencēto neapliekamo minimumu, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegto gada ienākuma deklarāciju par 2016.gadu, ienākumu saņēmējam tiks atmaksāta 2017.gadā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas interneta vietnē publicētajai informācijai 2016.gadā mazo algu saņēmējiem, t.i., līdz 380 EUR mēnesī, neapliekamais minimums (diferencētais) par 2016.gadu būs 120 EUR mēnesī. Strādājošajiem, kas saņem darba algu no 380 līdz 1 000 EUR mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies, līdz pie darba algas virs 1 000 EUR mēnesī paliks parastais neapliekamais minimums – 75 EUR mēnesī.

Jāatzīmē, ka, neskatoties uz to, ka vēl 2015.gada rudenī amatpersonas lēma par to, ka no 2016.gada neapliekamais mēneša minimums tiks paaugstināts līdz 85 EUR mēnesī, šis lēmums šobrīd ir mainīts. Tā vietā ir paredzēts, ka no 2016.gada tiks palielināts IIN atvieglojums par apgādībā esošām personām no šobrīd esošiem 165 EUR mēnesī (1980 EUR gadā)  uz 175 EUR mēnesī (2100 EUR gadā).

Attaisnotie izdevumi un piemērojamie atvieglojumi

Grozījumi likumā par IIN ir novērsuši diskrimināciju par veiktajiem maksājumiem un saņemamajiem ienākumiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīs reģistrētos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Proti, likuma par IIN grozījumi paredz, ka, aprēķinot darba algu, pirms IIN piemērošanas darbinieka ienākumiem pie noteiktu noteikumu izpildes tiek atskaitītas arī ESAO dalībvalstīs reģistrētos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās iemaksāto dzīvības apdrošināšanas prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 EUR gadā.

Piemērs:

Darbiniekam darba samaksa gadā ir noteikta minimālās darba algas apmērā - 4 440 EUR (370 EUR x 12). Darba devējs no saviem līdzekļiem ir veicis iemaksas privātajā pensiju fondā 400 EUR. Līdz ar to darbinieka kopējie ienākumi ir 4 840 EUR (4 440 EUR + 400 EUR), no kuriem, nosakot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, var atskaitīt 400 EUR, jo netiek pārsniegts ne 10% ierobežojums, ne arī noteiktais summas limits - 426,86 EUR gadā. Līdz ar to darbinieka taksācijas gada apliekamais ienākums ir 4 440 EUR nevis 4 840 EUR.

Jāatzīmē, ka, piemērojot 10% ierobežojumu veiktajiem maksājumiem privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās, turpmāk vairs nebūs jāņem vērā tās dienas, kad iemaksu veicējs atradies bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa “B”. Piemēram, ja māmiņa 2016.gada janvārī ir devusies bērna kopšanas atvaļinājumā un līdz ar to atbilstoši nostrādātajam darba laikam ir saņēmusi mazāku atalgojumu, tad šajā situācijā 10% ierobežojums nebūtu attiecināms.

Turklāt turpmāk arī gadījumos, ja fiziskā persona pati veic iemaksas ESAO dalībvalstīs reģistrētos privātajos pensiju fondos, arī par šādām iemaksām tai būs iespēja atgūt IIN, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju. Deklarācijas rindā “Attaisnotie izdevumi – privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas” būs jāuzrāda taksācijas gada laikā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, ir jāņem vērā, ka attaisnotajos izdevumos iekļaujamās privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas nedrīkst pārsniegt 10% no personas gada apliekamā ienākuma, kas norādīts deklarācijas rindā “Apliekamie ienākumi – kopā”.

Respektīvi, ar IIN netiks apliktas apdrošināšanas atlīdzības, kas saņemtas no ESAO dalībvalstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības.

Likuma par IIN grozījumi ir ievērojami sašaurinājuši to personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošajām personām. No 01.01.2016. šāds atvieglojums vairs nebūs piemērojams par nestrādājošu laulāto, nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, personām, kuru labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti). Vienlaikus, ir paplašināts IIN atvieglojuma piemērošanai noteiktais apgādājamo loks par personām ar invaliditāti - ja personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem tās ir atzītas par personām ar invaliditāti, un tās attiecībā pret IIN maksātāju ir laulātais, vecāki, vecvecāki vai bērni, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, tad var piemērot IIN atvieglojumu.

Ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto izdevumu kompensēšana

Tā kā no 01.01.2016. spēkā stājas Brīvprātīgā darba likums, tad, lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un motivētu tajā iesaistīties vairāk cilvēku, atbilstoši grozījumi ir veikti arī likumā par IIN, paredzot konkrētus nosacījumus, kuru ietvaros brīvprātīgā darba organizētājam ir tiesības kompensēt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos izdevumus, neieturot no tiem IIN. Tādējādi, ievērojot noteiktus noteikumus, no 01.01.2016. ar IIN netiks apliktas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji, t.i.:

• par ēdināšanu, viesnīcu, naktsmītni, ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību, ja to kopējais apmērs taksācijas gada laikā nepārsniedz 1000 EUR;
• par civiltiesisko apdrošināšanu;
• par veselības pārbaudēm.

Jāatzīmē, ka atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajam brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt biedrībām un nodibinājumiem, valsts un pašvaldību iestādēm un politiskajām organizācijām.

Grozījumi patentmaksu veicējiem

Radikālas izmaiņas ir pieņemtas par patentmaksas veicējiem. Līdz šim likums par IIN paredzēja, ka patentmaksas maksātājs IIN un VSAOI vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja tā ieņēmumi iepriekšējā gadā nav pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) noteikto slieksni, kas paredz pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, proti 50 000 EUR. Likuma par IIN grozījumi ir samazinājuši šo slieksni vairāk nekā 3 reizes, nosakot, ka patentmaksas maksātājam, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz 15 000 EUR, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā sliekšņa pārsniegšanas, IIN jāmaksā kā no saimnieciskās darbības rezultātā gūta apliekamā ienākuma, piemērojot tam 23% IIN likmi. Gadījumos, ja patentmaksas maksātāja ieņēmumu slieksnis tiks pārsniegts, patentmaksas maksātājs atkārtoti varēs izvēlēties maksāt patentmaksu ne agrāk kā pēc 5 gadiem.

Vēlos atgādināt, ka laikā, kad tika ieviests patentmaksas maksātāju režīms, t.i., 2010. gadā, PVN likumā noteiktais slieksnis, kas paredz pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, bija 10 000 Ls jeb 14 228,72 EUR.

Balstoties uz grozījumiem likumā par IIN, ar 2016.gadu no patentmaksas maksātāju režīma tiks izslēgti meža un pļavu velšu vācēji. Līdz ar to šīm personām, pārsniedzot ienākumu slieksni virs 3000 EUR, turpmāk IIN būs maksājams kā no saimnieciskās darbības rezultātā gūta ienākuma. Tas pakārtoti uzliks pienākumu šīm personām kārtot grāmatvedības uzskaiti, jo arī tad, ja fiziskā persona nebūs reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, lai varētu konstatēt gada ienākumu deklarācijā uzrādāmo ienākumu apmēru, tai būs nepieciešams uzskaitīt gūtos ieņēmumus.

***

Neskatoties uz to, ka no 2016.gada 1.janvāra Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir ieviests termins “diferencētais neapliekamais minimums”, veicot darba algas aprēķinu 2016.gadā, būs piemērojams valstī noteiktais mēneša neapliekamais minimums, t.i., 75 EUR. 

Diferencētais neapliekamais minimums mums kļūs saistošs tikai beidzoties 2016.gadam, kad balstoties uz Finanšu ministrijas izstrādātu formulu (kas gan šobrīd vēl ir izstrādes procesā), algas saņēmējs varēs izvērtēt, vai ir radusies starpība starp piemēroto neapliekamo minimumu un diferencēto neapliekamo minimumu. Ja šāda starpība būs radusies, tad balstoties uz VID iesniegto IIeN Gada deklarāciju par 2016.gadu, algas saņēmējam būs iespēja saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli. 

Vēlos atzīmēt, ka ir paredzēts, ka maksimālā diferencētā (gada) neapliekamā minimuma summa katru gadu palielināsies (lūdzu ņemiet vērā, ka tas šobrīd ir tikai projekts un valsts amatpersonām par to vēl būs jālemj) proti:
2016.gadā tā būs 100 euro mēnesī, jeb 1200 euro gadā;
2017.gadā tā būs 115 euro mēnesī, jeb 1380 euro gadā; 
2018.gadā tā būs 130 euro mēnesī, jeb 1560 euro gadā.
Tomēr, kā jau iepriekš minēju, aprēķinot darba algu 2016.gadā par katru mēnesi, ir jāpiemēro mēneša neapliekamais minimums – 75 euro, tā pat kā tas tika darīts 2015.gadā.